Kinofilmu vēsture un tapšanas process

Kinofilmu tapšanas procesu varētu nosaukt vienkārši par kino vai arī par kinematogrāfiju. Kino tiek uzskatīts gan par izklaides, gan par mākslas nozari.

Lai uzņemtās filmas būtu kvalitatīvas, tiek izmantoti arī dažādi kinematogrāfiskie efekti – apģērbi (kostīmi), apgaismojums, kameras leņķi, skaņu efekti utt.

Kinofilmu tapšanā parasti piedalās liels daudzums profesionāļu – režisori, scenāristi, horeogrāfi, dažādi operatori (skaņu, gaismu) utt.

Kā ievērojamu režisoru, aktieri, scenāristu Latvijā var minēt Jāni Streiču. Viņš ir režisējis un veidojis scenāriju tādām filmām kā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Rūdolfa mantojums”, “Likteņdzirnas” u.c. Šīs filmas ir ieguvušas augstu skatītāju novērtējumu. Kā aktieris Jānis Streičs ir piedalījies tādās filmās kā “Vīrietis labākajos gados”, “Nepabeigtās vakariņas”, “Cāļus skaita rudenī” u.c.

Bet tagad pievērsīsimies kino vēsturei. Kino vēsture pasaulē saistās ar “kustīgajām bildēm” – 19. gadsimtā tika veikti paši pirmie eksperimenti kustības ilūzijas iegūšanā.

Par kameras (tajā laikā kamera tika saukta par fotografēšanas šauteni) izgudrotāju var uzskatīt Eteniju – Džūlzu Mareju. Ar šo kameru varēja izveidot atsevišķu fotoattēlu katru sekundi, radot noteiktu (secīgu) attēlu sēriju. Sākotnējā kamera bija spējīga radīt 30 secīgus kadrus. Dažādus eksperimentus veica arī Luiss Aime Augustīns Le Prinss, kurš kamerā ievietoja papīra ruļļus ar fotogrāfisko emulsiju. Pateicoties šim izgudrojumam, viņš uzņēma vairākas filmiņas. Divas no tām pat ir saglabājušās līdz pat mūsdienām.

  1. gadā Amerikā tika nodibināta pirmā filmu studija ar nosaukumu “Melnā Marija”.
  2. gadā brāļi Limjēri izgudroja kameru un projektoru, kas bija viegli pārvietojams. Šajā iekārtā filmiņa bija 35 milimetru plata, tā uzņēma 16 kadrus sekundē. Šajā pat laikā “dzima” arī pirmais kino; brāļi Lumjēri pirmajā pasaules kinoteātrī „Salon Indien”, kas atradās Parīzē, peļņas iegūšanas nolūkos sāka prezentēt 10 mazas filmiņas (filmu garums nepārsniedza 50 sekundes).

Kino popularitāte pasaulē aizvien pieauga. Daudzi uzskata, ka pirmās filmas intensīvi tika filmētas Holivudā, bet patiesībā tā nemaz nebija, jo pirmās filmas intensīvi filmēja Ņūdžersijā un Ņujorkā. Neilgu laiku vēlāk filmas sāka filmēt arī Holivudā.

Arī Latvijā kino bija ieņēmis lielu interesi iedzīvotāju vidū. 20. gadsimta 20. gados Rīgā un citās pilsētās bija ierīkoti kinoteātri.

  1. gadsimta 20. un 30. gados arī Latvijā tika uzņemts filmas ievērojamā daudzumā – tika filmētas filmas visplašākajai publikai, aktierfilmas, speciāli skolēniem paredzētas filmas, kultūrfilmas, mēmās filmas, skaņu filmas, filmas par populārām personībām un daudzas reklāmfilmas. Kopējais uzņemtais filmu skaits bija ap 200, toties pilnībā visas filmas līdz mūsdienām nav saglabājušās.

Filmas, kuras tagad dēvē par dokumentālajām, populārzinātniskajām un tamlīdzīgām filmām, 20. gadsimta 20. – 30. gados sauca par kultūrfilmām. Visu Latvijas brīvvalsts laiku kultūrfilmas bija ļoti nozīmīga kino daļa. Populārākā ārzemju kultūrfilma Latvijā bija “Olimpiāde”. Šo filmu demonstrēja gandrīz pusgadu, precīzāk, 5 mēnešus.

Pagājušā gadsimta sākumā Latvijā tika uzņemtas ievērojams skaits kultūrfilmu. Kā vienu šeit var minēt 1920. gada filmu “Raiņa un Aspazijas atgriešanās”.

Kā pirmo latviešu aktierfilmu var minēt “Es karā aiziedams”, kura tika uzņemta 1920. gadā, toties līdz mūsdienām šī filma nav saglabājusies. “Es karā aiziedams” bija stāsts par Pirmo pasaules karu un Brīvības cīņu iespaidiem.

Mūsdienu dzīvi mēs nemaz nevaram bez dažādām filmām, jo tām ir liela nozīme katrā cilvēka dzīvē.

Aizvien lielāku popularitāti iedzīvotāju vidū iegūst tieši kinoteātri, jo tie ar ļoti lielu ekrānu piedāvā dramatiskākus pārdzīvojumus un iespaidus nekā televizors mājās. Turklāt došanos uz kino varētu uzskatīt arī par izklaidi un piedzīvojumu. Varbūt dažreiz ir vērts pamainīt savas piektdienas un sestdienas ierastās gaitas uz dažādiem naktsklubiem (ja vēlies uzzināt kaut ko interesantu par kādreizējiem klubiem, tad ieskaties “Casablanca” un “Ed Hardy Club”) un aiziet ar draugiem uz kino noskatīties kādu labu filmu. Ir svarīgi piebilst, ka mūsdienās kino biļetes ir salīdzinoši lētas, tā kā Tev nebūs vajadzības salīdzināt, kur ir izdevīgākie ātrie kredīti.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *