Radio vēsture

Atšķirībā no televīzijas vēstures, radio vēsture ir daudz senāka. Varētu teikt, ka radio pirmsākumi jau meklējami 19. gadsimta sākumā, pateicoties neskaitāmiem atklājumiem, kurus ir grūti aprakstīt.

  1. gadā dāņu fiziķis Hanss Kristians Ersteds konstatēja, ka vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, ķēdes saslēgšanas momentā iedarbojas uz magnētisko kompasu. 9 gadus vēlāk līdzīgu parādību atklāja amerikāņu fiziķis Džozefs Henrijs – viņš novēroja, ka elektriskā izlāde no attāluma magnetizē metāla adatiņas. Neilgi pēc tam, pateicoties angļu zinātniekam Maiklam Faradejam, tika atklāta elektromagnētiskās induktivitātes parādība un pēc tam tika ieviests arī elektromagnētiskā lauka jēdziens.

Amerikāņu izgudrotājs Deivis Hjūzs 1870. gados, eksperimentējot ar indukcijas spoli, ievēroja signālu pārraides iespēju vairāku simtu jardu attālumā. 1879. gadā viņš atklāja, ka ikviena elektriskā dzirkstele rada troksni attāli novietotā telefona klausulē, toties ar noteikumu, ja pie tās ir pievienots vads, kas darbojas kā antena.

  1. gadā Heinrihs Hercs savos eksperimentos pierādīja elektromagnētisko viļņu eksistenci – viņš veica signālu pārraidi un uztveršanu bez vadiem.

2 gadus vēlāk franču fiziķis Eduards Branlijs izgudroja ierīci, kura tika nosaukta par radiokonduktoru un kura bija domāta elektromagnētisko viļņu reģistrēšanai.

  1. gadā amerikāņu izgudrotājs Nikola Teslasavās lekcijās aprakstīja radiosignālu bezvadu pārraides principus, bet divus gadus vēlāk izgatavoja un patentēja radioraidītāju ar 200 kW lielu jaudu, kā arī masta antenu.
  2. gadā krievu zinātnieks A. Popovs konstruēja ierīci (pirmo radio uztvērēju), kura reaģēja ar elektromagnētiskajiem viļņiem.

Pateicoties šiem un vēl neskaitāmiem atklājumiem, mēs mūsdienās varam ieslēgt radio mājās, datorā, automašīnā un citur, bet turpmākajā rakstā vēl pievērsīsimies radio sīkākai vēsturei.

Pirmais radiofons (radiofons ir aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus) Eiropā sāka darboties 1922. gada 1. februārī, tam vēlāk sekoja arī citi uzbūvētie raidītāji Berlīnē, Leipcigā, Frankfurtē, Minhenē, Hamburgā, Breslavā, Ķelnē, Romā u.c. Latvijā plašām iedzīvotāju masām toreiz radiofons nebija pazīstams. Bija ļoti grūti izstāstīt cilvēkiem to, kā darbojas radiouztvērējs.

Kad cilvēki saprata to, kā patiesībā darbojas radiofons, no Francijas ostas “Dinkerkas” ar kuģi uz Rīgu atveda antenas mastus un raidītāju iekārtu, kas bija paredzētas raidstacijas (Rīgas radiofona) būvei. Raidstaciju paredzēja izvietot Galvenā pasta ēkas 3. stāvā, spārnā gar kanāla malu. Vēlāk šo ielu gar kanālu nosauca par Radio ielu. Rīgas radiofona nodošana ekspluatācijā notika 1925. gada 1. novembrī.  Raidījumi visbiežāk sākās ar vārdiem: “Hallo, hallo?! Rīgas radio mēģina!”

4 gadus vēlāk (1929. gadā) tika uzsākta radioraidītāja pārbūve – tika palielināta tās jauda un torņu augstumu pagarināja līdz pat 60 metriem.

  1. gada 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, vispirms tika ieņemts pasts, radiostacija un telefona centrāles. Okupācijas valdība nomainīja visus radiofona vadošos darbiniekus pret varai vēlamām amatpersonām.

Beidzoties Otrajam pasaules karam, vācieši 1944. gada 12. oktobrī saspridzināja vienu no Rīgas Radiofona torņiem, kā arī aizdedzināja Galveno pasta ēku, tādējādi sadega Radiofona telpas. Varētu teikt, ka arī pārējo raidstaciju un arī studiju tehniskā bāze šajā laikā tika nopostīta. Tas nozīmēja tikai to, ka raidstacijas izveidošana bija jāsāk no jauna.

Šobrīd Radio programmas pārraida 51 raidītājs. Latvija ir iegādājusies daudzus modernus raidītājus un pašlaik mūsu radiosakari atbilst tam radio komunikāciju modelim, kāds pēdējā gadu desmitā valda Eiropā.

Radio mūsdienās var klausīties ikviens bez maksas, tā kā nebūs jāsatraucas par dažādiem kredītu aizņēmumiem, lai tikai paklausītos mūziku un uzzinātu, ko vēsta radio.

One thought on “Radio vēsture

  1. Pingback: Atlaižu un reklāmuietekme uz cilvēku | Atlaižu kuponi

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *